Atbalsta vietā sprungulis zemnieka ratos

05. Sep, 2015 |

Valdība 25. augustā pieņēma MK noteikumus Par Valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neņemot vērā zemnieku un apdrošinātāju pamatotos iebildumus, ne arī priekšlikumus.

Virspusēji skatoties, daudzsološi jaunumi. Pirmkārt, kopējais finansējums apdrošināšanas polišu iegādei 10 milj. EUR, no kura ES finansējums ir 6,8 milj. EUR, savukārt valsts – 3,2 milj. EUR. Otrkārt, valsts atbalsta intensitāte pieaugusi no 50% līdz 65%.

Taču realitāte nav tik rožaina – atbalsts šīs apdrošināšanas iegādē zemniekiem tiks sniegts tikai tad, ja bojā ies vairāk nekā 30% ražas. Tātad, ja nelabvēlīgi apstākļi skars 29% ražas, tad nekāda atbalsta nebūs, un zaudējumus būs jāsedz pašiem. Pašrisks, kas jāuzņemas pašam lauksaimniekam, ir ļoti liels! Zemnieks, protams, var iegādāties apdrošināšanu par saviem līdzekļiem ar zemāku pašrisku, bet nedrīkst aizmirst “apdrošināšanas matemātiku” – „pirmie 30% no riska ir 2 reizes dārgāki nekā otrie 30%”. Piemēram, ja māja ir apdrošināta par 100 000 EUR un kopējā apdrošināšanas prēmija ir 350 EUR, tad pirmo 30 000 EUR apdrošināšana maksā 200 EUR, nākamo jeb 30 000 līdz 60 000 EUR maksātu 100 EUR, savukārt – 60 000 no 100 000 EUR maksātu tikai 50 EUR. Tas ir tāpēc, ka mazo nelaimju varbūtība ir daudz augstāka nekā lielo. Tātad dārgākie jeb pirmie 30% šajā gadījumā tiek atstāti zemnieka paša ziņā.

Ražas apdrošināšanas segments tirgū bijis pavisam neliels – parakstīto prēmiju apmērs 2014. gadā bija ap 2 milj. EUR. Tajā darbojās tikai divi apdrošinātāji, taču bija cerības, ka, augot tirgum, parādīsies vēl kāds spēlētājs, un konkurence pieaugs. Domāju, ka pēc 25. augustā pieņemtā valdības lēmuma šīm cerībām vairs nav pamata.

Pēdējos gados valsts atbalsts zemniekiem šajā jomā bija 1 līdz 1,3 milj. EUR gadā. Valsts vēlme ietaupīt, ir saprotama – mēs visi zinām, ka, sastādot budžetu, ir citas prioritātes. Taču skaidrs ir arī tas, ka šajā izdevumu kategorijā valsts nākamajos 6 gados tērēs uz pusi mazāk nekā līdz šim jeb vidēji 0,53 milj. EUR – pārējo segs Eiropas Savienība.

Līdzšinējais atbalsta modelis pie zaudētām ražām vai citām kataklizmām ļāva Zemkopības ministrijai teikt: „Mēs subsidējam zemnieku apdrošināšanas polises, tāpēc nav pamata sniegt papildu atbalstu”. Tagad, pēc šo jauno noteikumu pieņemšanas, pastāv liels risks, ka zemnieki neapdrošināsies vispār, bet tā vietā kāps traktoros uz dosies bloķēt auto maģistrāles.

Esmu pārliecināts, ka bija un ir iespējams rast atbalsta mehānismu, kurš atbilst gan ES regulai, gan zemnieku un apdrošinātāju interesēm. Sarunas bija jāturpina, nav pieņemams, ka pašā karstākajā ražas novākšanas laikā tiek apstiprināti neizdiskutēti noteikumi, kuri faktiski var pārvilkt svītru pāri labi uzsāktai virzībai uz pārdomātu un visām pusēm labvēlīgu atbalsta mehānismu.

Jānis Abāšins,
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Twitter: @euroriskagro